J: Vai veidojot “Zunda parka”, Daugavgrīvas iela 31- kvartāla attīstības vīziju jāņem vēra pielikumā esošo teritorijas inženiertīklu plānu ? (folderis nr. 4_3) Nedaudz neloģiski šķiet uz vecā deltaplāna pamata projektētus inženiertīklus integrēt pilnīgi jaunā kvartālā struktūrā ?

A: Teritorijas robežās visus tīklus projektēs no jauna atbilstoši piedāvātajam konceptam. Materiāls tika pievienots informatīvi, lai būtu skaidrība par tīkliem, kas šobrīd jau izbūvēti apkārtesošajās ielās.

—–

J: Kāds ir  viedoklis par esošo elektro apakštaciju 137, nedaudz arī bezatbildīgi tā šobrīd ir iesēdināta kvartāla sākumpunktā pret Daugavgrīvas un Durbes ielas krustojumu liedzot iespēju veidot atvērtu pilsētbūvniecisku savienojumu. Vai ir iespēja šo apakšstacija izskatīt kā pārvietojamu ?

A: Apakšstacija ir Sadales tīkla īpašums un neattiecas tikai uz mūsu kvartālu, bet lielu daļu pārdaugavas. Apakšstacijas pārvitošana, pārbūve, vai remonts var notikt tikai to atsevišķi saskaņojot ar Sadales tīklu. Normālā praksē Sadales tīkls šādus darbus vienmēr veic paši.

—–

J: Lūgums precizēt, vai, izstrādājot attīstības priekšlikumu, ir vai nav ņemami vērā spēkā esošie apbūves noteikumi, spēkā esošais detālplānojums un tajos definētie maksimālie apbūves augstumi un apbūves rādītāji? Vai ir piedāvājamas augstbūves virs 12 stāviem? Konkursa projektēšanas programmā dotas norādes uz izstrādāto, vēl neapstiprināto (spēkā neesošo) teritorijas plānojumu (līdz 2030.gadam) un doti apbūves rādītāji – maksimālais 12 stāvu skaits visā teritorijā, maksimālā intensitāte – 320%, brīvā teritorija – 10%. Vai apbūve plānojama tikai pēc šiem jaunajiem noteikumiem? Vai atbilstoši tajos dotajiem Jauktās centra apbūves (JC3) apbūves rādītājiem dotajā teritorijā, daudzdzīvokļu ēku gruntsgabalos minimālā brīvā teritorija jāparedz 40%?

A: Kā norādīts konkursa Projektēšanas programmā – “Zunda parks” attīstītāju mērķis ir izveidot augstvērtīgu urbāno vidi nevis sasniegt maksimāli pieļaujamos kvantitatīvos rādītājus. Plānojamās teritorijas vizuāli telpiskā kompozīcija risināma kontekstā ar Daugavas kreisā krasta silueta attīstības koncepciju, t.i., lai noteiktu apbūves augstumu (t.sk., pilsētbūvnieciskos akcentus), jāveic pilsētbūvnieciskā teritorijas analīze un jāievērtē ne tikai kvartālam pieguļošo ielu specifiskās reljefa īpatnības, bet arī raksturīgos skatu koridorus virzienā uz Āgenskalnu un Rīgas vēsturisko centru, veidojot augstvērtīgu un acij tīkamu urbāno vidi.

—–

J: Vai tiek pieļauta izbūvētās D kategorijas ielas (Nameja krastmala) pārvietošana (daļēja pārvietošana, pārbūve – ar sarkano līniju koriģēšanu) projekta teritorijas (īpaši dzīvojamo ēku gruntsgabalu teritoriju) savienojuma nodrošināšanai ar Zunda kanāla krastmalu?

A: Pārbuves nav izslēgtas kontekstā ar krastmalas izbūvi. Esošās ielas un pieslēgumi jāorganizē saskaņā ar plānoto konceptu. Vienlaikus jāņem vērā, ka ielas ir izbūvētas salīdzinoši nesen un ir labā tehniskā stāvoklī.

—–

J: Ir skaidrs, ka priekšlikumā nedrīkst būt vairāk par 150 dzīvokļu vienībām vienā būvniecības posmā, tomēr vai ir noteikts minimālais vai maksimālais dzīvokļu skaits, uz kuru būtu jātiecas attīstībai kopumā?

A: Kopējais dzīvokļu skaits nav noteikts, tas izriet no pretendenta piedāvātā koncepta visā konkursa teritorijā, ievērtējot PP nosacījumu, ka biroju un komercplatībām nav paredzēts vairāk par 35 % no teritorijas platībām, bet dzīvojamai funkcijai līdz max 65% no kopējās teritorijas platības. Projektēšanas programmā ir norādīts max dzīvokļu skaits vienā kārtā un vidējais dzīvokļu izmērs.

—–

J: Vai ir noteikts minimālais vai maksimālais būvniecības posms, kurā jābūvē visa attīstība?

A: Etapu/attīstības kārtu skaitu noteiks piedāvātā koncepta autors

—–

J: PP ir norādīts, ka maksimālais realizēto kvadrātmetru daudzums vienā posmā (etapā) ir no 15 000 līdz 17 000. Vai tā ir kopējā platība, ieskaitot pakalpojumus, aprites, autostāvvietas utt.? Vai arī tā ir tikai īres / pārdošanas teritorija?

A: Norādītā platība ir bruto platība (Kopējo (bruto) ēkas platību aprēķina pēc ēkas ārējā perimetra, ieskaitot visas ēkas lietderīgās platības, bet neieskaitot terases un balkonus.).

—–

J: Ir norādīts, ka komercplatībām / birojiem maksimālā kopējā zemes gabala ietilpība, ko tās var aizņemt, ir 35%. Vai šie 35% ietver autostāvvietu un pakalpojumus, kas nepieciešami komercplatībām / birojiem?

A: Šajos 35% ir iekļauts arī tirdzniedzības centrs (saskaņā ar PP – lielveikala kopējā platība). Nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka normatīvs. Viena no iespējām ir izveidot daudzstāvu autostāvvietu pie esošās estakādes.

——

J: Piedāvātās platības (atļautā intensitāte sacensību teritorijā ir 320%), šķiet, ir aptuveni 233 000 m², kas, sadalot divās kategorijās, dod 65% – dzīvojamo un 35% – komerciālo/biroja platību. Vai tas ir pareizi saprasts? 5_2_2 pielikumā minēts “Plānotais teritorijas izmantošanas funkcionālais sadalījums. Bizness – 80%, dzīvojamais – 20%.” Lūdzu apstipriniet.

A: Projektēšanas programmā norādītais sadalījums birojiem un komercplatībām ne vairāk kā 35%, bet dzīvojamam fondam līdz 65% ir pareizi novērtēts. Maksimālo intensitāti nav obligāti jāsasniedz.Pielikums 5_2_2 (Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas izvilkums) galvenokārt attiecināms uz knkursa teritorijas siluetu, jo Zunda parks izvietots iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un atrodas Daugavas šķērsojuma zonā.

—–

J: Realizācija kārtās. Konkursa nolikumā ir minēts, ka 1. kārtā jānodrošina 150 dzīvokļi un ne vairāk kā 15000 līdz 17000 komercplatības. Šī ir salīdzinoši neliela dzīvojamo telpu daļa attiecībā pret komercplatībām/biroja telpām. Vai šī proporcija ir paredzēta tikai 1. kārtai? Tā kā teorētiski attiecība ir 35% komerciāla pret 65% dzīvojamo platību. Vai ir orientēts fāžu skaits, ko var norādīt kā orientieri?

A: Konkursa PP ir norādīts vēlamais pirmās kārtas realizācijas apjoms. Pārējās relaizācijas kārtās/etapos jāievēro līdzīga proporcija un pretendentiem jāpiedāvā teritorijas realizācijas sadalījums kārtās. Dzīvojamajām ēkām būs vairāk realizācijas kārtu nekā birojiem un komercplatībām.

—–

J: A0 planšetu skaits? Vai ir noteikts planšetu skaits

A: Planšetu skaits nav noteikts, bet konkursa pretendentam ir jāizpilda Konkursa nolikuma punktā 4.7. minētās prasības.

—–

J: Vai kaut kādu iemeslu dēļ ir kādi politiski šķēršļi dalībniekiem no Krievijas?

A: Nē, noteikti nē! Visi dalībnieki ir laipni lūgti piedalīties konkrsā!

—–

J: Ko nozīmē “uzņēmuma reģistrācijas numurs” konkursa reģistrācijas procesā? Vai tas ir individuālā nodokļu maksātāja numurs vai arhitekta licences numurs?

A: Uzņēmuma reģistrācijas numurs norāda, vai tas ir vai nav nodokļu maksātājs. Savukārt, tālākās prasības konkursa dalībniekiem (kā minēts Konkursa nolikuma punktā Nr. 6.3. un 6.4.) norāda par profesionālo darbību arhitektūras un ēku konstrukciju jomā, saskaņā ar vietējiem noteikumiem un noteikumiem.

—–

J: Konkursa nolikuma 4.5. punktā ir teikts, ka “visiem iesniegtajiem dokumentiem jābūt latviešu vai angļu valodā. Ja Mets ir iesniegts latviešu valodā, tad skaidrojošam aprakstam ir jābūt latviešu un angļu valodā. Savukārt 4.7.2.4. punktā ir teikts, ka A3 formātā sagatavotajā dokumentu sējumā ietilpst “skaidrojošais apraksts latviešu valodā UN angļu valodā”. Vai jūs varat precizēt, vai skaidrojošais apraksts ir jātulko latviešu valodā, ja viss priekšlikums ir iesniegts angļu valodā?

A: Pareizi, konkursa dokumentiem jābūt latviešu vai angļu valodā. Konkursa dalībniekiem no Latvijas paskaidrojošajam rakstam jābūt latviešu un angļu valodā (Starptautiskās žūrijas dēļ). Ārvalstu konkursa pretendentiem tulkojums latviešu valodā nav obligāts, ja komandā nav Latvijas pārstāvis. Google tulkojuma versija nav nepieciešama!

—–

J: Konkursa nolikuma 4.7.1. punktā ir teikts, ka A0 izmēra planšetēs jāiekļauj ”“Zunda parks” teritorijas vīzijas vizualizācijas un/vai fotomontāžas, kas raksturo piedāvāto ideju esošajā pilsētvides kontekstā, vadoties no galvenajām skatu perspektīvām saskaņā ar Pielikumu Nr. 6_1_0”. Vai mums ir jāveido vizualizācijas no VISIEM 10 6_1_0 pielikumā iekļautajiem skatu punktiem, vai arī mēs varam izvēlēties mazāku vizualizāciju skaitu, ko vēlamies izveidot no 10 ieteiktajiem skatu punktiem? Vai ir noteikts kāds minimālais vai maksimālais vizualizāciju skaits?

A: Jā, vizualizācijas ir jāizstrādā no visiem 10 definētajiem skatpunktiem, atbilstoši Rīgas pilsētas attīstības departamenta prasībām (Zunda parks konkursa teritorija atrodas ļoti labi eksponētā pilsētas daļā).

—–

J: Konkursa nolikuma 4.7.1. punktā ir teikts, ka A0 izmēra planšetēs jāiekļauj “teritorijas 3D modelis ar piedāvātajiem būvajomiem”. Kā šo 3D modeli var attēlot planšetēs? Vai tās ir domātas  vizualizācijas, kas minētas iepriekšējā rindkopā, vai  arī mums jāiekļauj papildu aksonometriska projekcija vai jāizvēlas citas attēlojuma metodes? Tāpat 4.7.4. punktā tiek prasīts izveidot pašu 3D modeli. Vai šim 3D modelim ir jābūt USB datu nesējā? Kādam formātam šim modelim ir jābūt?

A: 3D modeli var atspogulot uz A0 planšetēm kā vizualizācijas no norādītajiem skatu punktiem. Pats 3D modelis jāiekļauj USB datu nesējā.

—–

J: Mēs nevaram lejupielādēt Point Cloud, DAE un OBJ failus. Mēs esam mēģinājuši to darīt no vairākiem datoriem, bet faili vienmēr izrādās bojāti. Vai varētu būt, ka faili ir pārāk lieli, lai tos varētu lejupielādēt no interneta? Vai būtu pieejams mazāka apjoma 3D modelis citā formātā?

A: Lūdzu mēģiniet lejuplādēt failus pakāpeniski, vienu pēc otra.
Punktu mākonis: https://zundaparks.metukonkurss.lv/materiali0xcf/Nameja_krastmala.e57  
Dae models – https://zundaparks.metukonkurss.lv/materiali0xcf/dae.zip
Obj modelis – https://zundaparks.metukonkurss.lv/materiali0xcf/obj.zip
Tekstūras – https://zundaparks.metukonkurss.lv/materiali0xcf/Teksturas.zip

—–

J: Mūsu valstī pilsētplānošana un projektēšanas ietilpst arhitekta kompetencē. Ņemot to vērā, vai nolikuma 6.7.4. punktā minētā pilsētplānotāja lomu šajā gadījumā varētu uzņemties arhitekts?

A: Jā, šo lomu var aizpildīt arhitekts, norādot atsauces objektu /-us pilsētplānošanas jomā.

—–

J: “Projektēšanas programmā”, 15.lpp, 5.sadaļā ir definētas “Zunda parks” teritorijas funkcionālās grupas:
Daudzdzīvokļu ēkas; Lielveikals 3000 m2 un daudzstāvu autostāvvieta;
Komercplatība, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt 35% ieskaitot lielveikala kopējo platību. Vai ir pareizi saprasts, ka funkcionālais sadalījums “Zunda parks” teritorijā plānots sekojošais: ~35% komercplatība un ~65% dzīvokļi?

A: Projektēšanas programmā norādītais sadalījums birojiem un komercplatībām ne vairāk kā 35%, bet dzīvojamam fondam līdz 65% ir pareizi saprasts.

—–

J: Jautājums par Projektēšanas programmas 5.4.punktu. Tur minēts: “Autostāvvietas ieteicams plānot -1,5 pazemes līmenī, paredzot gan pazemes, gan virszemes stāvvietas.” Vai jūs varat paskaidrot, kas tieši domāts ar 1,5? Tas ir 1,5, -1,5, tie ir metri?

A: Stāvvietas paredzētas tikai kā viens pazemes stāvs. Vienlaikus nav iebildumu, ka šis pazemes stāvs daļēji tiek izvietots virszemē, resp., puse ir pazemē un puse virszemē, tas vienmēr skaitīsies kā pazemes stāvs autostavvietām.

—–

J: Metu konkursa nolikuma punktā 6.5.1. minēts, ka konkursa dalībniekam ir jābūt vismaz vienam, pē` nozīmes Iidzīgam Metam vai teritorijas attīstības plānojumam, ne mazākā platībā kā 20000m2, par kuru var saņemt atsauksmes. Vai Konkursa dalībnieks būs izpildījis nolikuma punkta 6.5.1. prasību, ja 6.pielikumā Pretendenta pieredze Iīdzvērtīgu pakalpojumu veikšanā, uzrādīs SIA “DG31” 2019.gadā izsludinātā būvniecības/projektēšanas slēgtā konkursā “Biroju un dzīvojamo ēku projektēšana un būvniecība Daugavgrīvas  ielā  31, Rīgā”  sagatavoto un iesniegto piedāvājumu, un ja jā, tad vai par šo objektu  ir jāiesniedz  atsauksme  no  SIA “DG31”.

A: Pieredzes apliecinājumam lūdzu izmantot tikai tādus konkursa darbus, kuri novērtēti atzinīgi, resp., godalgoti un apstiprināti realizācijai, vai MBP/BP risinājumus.

—–

J: Vai ēkas detalizācija mērogā 1:200 jāparedz tikai dzīvojamai mājai?

A: Raksturīgo stāvu plāni, griezumi un fasādes mērogā 1:200 ir jāizstrādā konkursa I kārtas objektam/-iem

—–

J: Vai pazemes autostāvvietas un noliktavu telpas tiek rēķinātas klāt dzīvojamai un komerciālajai   ēku platībai?

A: Pazemes autostāvvietas un noliktavas tiek rēķinātas pie pazemes telpu platības

—–

J: Kā pareizi saprast noliktavu telpu koeficientu 0.8? Vai tas tiek rēķināts tikai uz dzīvokļu skaitu attiecīgi uz 150 dzīvokļiem 120 noliktavas?

A: Tieši tā, noliktavas tiek rēķinātas uz dzīvokļu skaitu, ar koeficientu 0,8 jeb 120 noliktavas uz 150 dzīvokļiem.

—–

J: Vai lielveikals tiek rēķināts iekšā komerciālajās platībās, vai arī tā ir atsevišķa funkcija?

A: Lielveikala platība ir ieskaitāma kopējā komercplatībā

—–